koinē

“koinē” nozīmē: Senajā Grieķijā – visas tautas valoda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.

Avots: Tēzaurs